Latviešu izcelsmes Lietuvas arhitekts un inženieris Kārlis Reisons (1894–1981) un viņa profesionālā darbība Šauļos

Sigits Vlads Saladžinsks, Kristina Vaisvalavičiene

Abstract


Raksts iepazīstina  ar Latvijā mazzināma latviešu  izcelsmes Lietuvas arhitekta un inženiera Kārļa Reisona (Karolis Reisonas; 1894–1981) dzīvi un profesionālo darbību Šauļos, kā arī aktualizē svarīgākās arhitekta daiļrades mantojuma iezīmes un viņa darbu nozīmi Lietuvas arhitektūras vēsturē. K. Reisons bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta starp-karu perioda Lietuvas modernās arhitektūras radītājiem. K. Reisons ir reprezentatīvu celtņu Lietuvas pilsētās, kā arī Rīgā un Adelaidā (Austrālija) autors vai līdzautors. Rīgas reālskolas (1913) un Sanktpēterburgas civilinženieru institūta (1920) absolvents K. Reisons strādāja par Šauļu pilsētas inženieri un pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāju (1922–1930), Šauļu būvniecības desmitnieku1 kursu (1925), vēlāk arī Šauļu arodskolas direktoru (1926), Lietuvas Lauksaimniecības kameras konsultantu (1927–1928). 14 no viņa projektētām celtnēm Kauņā un Šauļos ir iekļautas Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Agrīniem K. Reisona projektiem raksturīgs historisms ar eklektisma elementiem un tā sauktais «ķieģeļu stils». Vēlākie projekti iezīmējas ar modernajai arhitektūrai  raksturīgu  askētisko racionālismu, funkcionālismu un piemērošanos pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiskajam kontekstam. Pēc Otrā pasaules kara viņš ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, vēlāk – uz Adelaidu, piedalījies Adelaidas lietuviešu kopienas dzīvē.


Keywords:

Kārlis Reisons, latviešu arhitekti Lietuvā; Lietuvas arhitektūra; Šauļi

Full Text:

PDF

References


Optimizmo architektūra: Kauno fenomenas, 1918–1940. Vilnius: Lapas, 2018, 299. lpp.

Saladžinskas, S. Reisonas ir jo brėžinių parinkimo ypatumai. Inžinerinė ir kompiuterinė grafika: konferencijos pranešimų medžiaga. Kaunas: Technologija, 2011, 5.–11. lpp. Nuo paminklo žuvusiems už Lietuvos nepriklausomybę Šiauliuose iki prisikėlimo bažnyčios Kaune. Mokslo ir technikos raida Lietuvoje. Vilnius: Vilniaus Gedimino technikos universi- tetas, 2009, [T.] 13, 283.–294. lpp.

Saladžinskas, S. Paminklas 1863–1864 m. sukilimo aukoms Šiauliuose ir architekto Karolio Reisono palikimas. Žemaičių Žemė. 2013, Nr. 1, 40.–47. lpp. 201 8/ 2

Kančienė, J. Architektas Karolis Reisonas. Sēr. «Lietuvos architektai». Kaunas: Geltona, [b. g.]. Prisikėlimo bažnyčia. Archiforma. 1999, Nr. 3, 84.–86. lpp. Laikinosios sostinės architektas. Kauno diena. 02.05.1994., 23. lpp.

Baužienė, M. Didžiausio Lietuvos nepriklausomybės dešimtmečio pamin- klo autorius. Žemaičių Žemė, 2007, Nr. 4, 46.–50. lpp.

Optimizmo architektūra: Kauno fenomenas, 1918–1940. Sast. M. Drė- maitė. Vilnius: Lapas, 2018.

Pēterupes Luterāņu Evanģēliskās baznīcas grāmata. 1894, ieraksta Nr. 26. www.raduraksti.lv

Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 247. f., 1. apr., 30. l., 19. lp. o. p.

LVVA, 247. f., 1. apr., 40. l, 25. lp.

Stakle, J. V. Manas gaitas un pieredzējumi Latvijas atbrīvošanas karā. Dzelzceļnieks Trimdā, 1982, Nr. 30, 8. lpp.

Kauņas reģionālais valsts arhīvs (turpmāk – KRVA), 219. f., 1. apr., 506. l., 79.–80. lp.

LVVA, 2996. f., 16. apr., 8233. l., 1. lp.

KRVA, 219. f., 1. apr., 508. l., 1. lp. o. p.

Prišmantienė, V. Prisikėlusi kartu su tauta. Respublika. 17.09.2011. Pieejams: http://www.respublika.lt/lt/naujienos/kultura/kulturos_ naujienos/prisikelusi_kartu_su_tauta [skatīts: 03.04.2018].

Kauno Šv. Kryžiaus RKB Santuokos metrikų knyga, 1930. g., 105. lpp., ieraksta Nr. 63.

Šiaulių miesto istorija (iki 1940 m.). Atb. red. L. Mulevičius. Šiauliai: Momentas, 1991, 131.–132. lpp.

KRVA, 1622. f., 4. apr., 1094. l., 1116. l.

KRVA, 219. f., 3. apr., 508. l., 27. lp.

Lietuvas centrālais valsts arhīvs (Lietuvos centrinis valstybės archyvas; turpmāk – LCVA), 391. f., 5. apr., 187. l., 16.–17. lp.

LCVA, 391. f., 5. apr., 187. l., 29.–30. lp.

Gyvenimas Lietuvai: knyga apie Jackų Sondeckį, Šiaulių burmistrą, VLIK’o vadovybės narį, Lietuvos patriotą. Sast. J. Sereika. Šiauliai: Delta, 1993, 146. lpp.

Šauļu Aušras Muzejs (ŠAM) Poz161_I-av. [23] LCVA, 394. f., 2. apr., 1416. l, 632. lp.

LCVA, 1367. f., 9. apr., 19. l, 167. lp.

KRVA, 923. f., 1. apr., 545. l, 239. lp.

Statybos skyrius prie Žemės ūkio Rūmų. Ūkininko Patarėjas, 1929, Nr. 2, 55.–56. lpp.

Reisonas, S. Ūkio sodybai vietos parinkimas. Ūkininko Patarėjas, 1928, Nr. 8, 419.–425. lpp.; Nr. 9, 468–486. lpp. [Avīzē norādīts nepareizs vārda burts – S. Reisonas].

P. J. Inž. K. Reisonas. Žemės ūkio statyba: [recenzija]. Technika, 1927, Nr. 3, 94., 176. lpp.

Įprasmintas žinomo tarpukario architekto atminimas. Pieejams: www. etaplius.lt, https://www.etaplius.lt/iprasmintas-zinomo-tarpukario- architekto-atminimas [skatīts: 26.04.2018].

Atklātne. ŠAM IK-F1943_2-av.

Drėmaitė, M. Progreso meteoras. Vilnius: Lapas, 2016, 279., 281. lpp. [32] LCVA, 388. f., 2a. apr., 359. l., 7. lp.

Š.M.B.I.B. D-ro Vinco Kudirkos pr. mokyklos atidarymas. Šiaurės Lietuva, 1930., Nr. 33, 4. lpp. Ata. D-ro Vinco Kudirkos pr. mokyklos atidarymas. Šiaurės Lietuva. 10.10.1930., Nr. 35, 3. lpp.

Atklātne no grāmatas «Senieji Šiauliai atvirukuose. 1902–1944». Šiaulių «Aušros» muziejus, 2006, 313. lpp. PK ŠAM.

1863–1864 metai Lietuvoje. Sast. V. Girininkienė. Kaunas: Šviesa, 1991, 56.–58., 63.–65. lpp.

Fotoattēls: G. Bagdonavičus, 20. gs. 30. gadi. ŠAM F–FN 8335.

T. S. J. E. Valstybės prezidentas Šiauliuose. Šiaulietis, 1927, Nr. 23, 1. lpp.

Nepriklausomybės paminklas. Lietuvos Žinios, 1931, Nr. 131., 4. lpp.

Nistelienė, A. Sena ir nesena istorija – kas ir dėl ko dėjo ranką prie paminklo. Šiaulių Naujienos, 04.12.1999., 10. lpp.

Attēls no grāmatas «Su Jėzaus Širdies palaima». Kaunas, 1938.

LVVA 2761. f., 3. apr., 13452. l.

ŠAM D-T 6764.

Fottoattēls. K. Vaisvalavičiene (2018).

Приход/The Parish. Pieejams: http://saintnicholasadelaide.org. au/?page_id=71 [skatīts 23.05.2018].

Scholar New to English. The Mail. Adelaide. Saturday, December 27, Vol. 42, Nr. 2114, 1952, pg. 2. Pieejams: http://trove.nla.gov.au/ndp/del/ page/4736447?zoomLevel=1 [skatīts: 06.06.2018]

Prišmantienė, V. Prisikėlusi kartu su tauta. Respublika. 17.09.2011. Pieejams: http://www.respublika.lt/lt/naujienos/kultura/kulturos_naujienos/prisikelusi_kartu_su_tauta [skatīts: 03.04.2018].




DOI: 10.7250/IAV.2018.008

Refbacks

  • There are currently no refbacks.


Copyright (c) 2018 Sigits Vlads Saladžinsks, Kristina Vaisvalavičiene

Creative Commons License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.