Daži agrāk aktuāli akadēmiskās dzīves aspekti: Venia Legendi un privātdocenta statuss Latvijas Universitātē (1919–1944)

Māris Baltiņš

Abstract


Rakstā atspoguļoti autora pētījuma par venia legendi (tiesības lasīt lekcijas augstskolā) un privātdocenta statusu Latvijas Universitātē (LU) rezultāti. Jēdzienu «privātdocents» pasaulē lietoja jau 18. gadsimtā, un tas joprojām sastopams Vācijā, Austrijā un Šveicē. Latvijā tas tika ieviests 19. gadsimta 60. gados pirmajā augstskolā – Rīgas Politehnikumā. Apzīmējumu «privātdocents» un jēdzienu «venia legendi» Latvijā lietoja līdz Otrā pasaules kara beigām. Pētījumā autors ar piemēriem skaidrojis to lietošanu LU starpkaru laikā un Otrā pasaules kara laikā, balstoties arhīva dokumentu un bibliotēku krājumu izpētē. Tajā sniegts pārskats par augstskolas privātdocentiem un to darbību no 1919. līdz 1944. gadam.

The article presents the results of the research on venia legendi (the right to de­liver lectures at the university) and the status of private docent at the University of Latvia (UL) until 1944. The term «private docent» was used worldwide in the 18th century; it is still in use in Germany, Austria and Switzerland. In Latvia, it was introduced in the 1860s at the first higher education institution established in the current territory of Latvia – Riga Polytechnicum. The terms «private docent» and «venia legendi» were used in Latvia until the end of World War II. In the present study, the author explains how these terms were used at the UL during the interwar period and during World War II considering the empirical data obtained in the course of research of archival documents and library collections. The article provides an overview of the private docents working at the UL from 1919 to 1944 and their activities in this period.


Keywords:

venia legendi; privātdocenta statuss; habilitācija; Latvijas Universitāte

Full Text:

PDF

References


Baltiņš, M. Daži agrāk aktuāli akadēmiskās dzīves aspekti: venia legendi un privātdocenta statuss pasaulē un Rīgas Politehnikumā (1862–1896). Inženierzinātņu un augstskolu vēsture, 2021/5, 9.–29. lpp.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LNA LVVA) 7427. f., 6. apr., 1. l., 10.–11. lp.

Dāle, P. Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un tās darbību pirmajā (1919./1920.) mācību gadā. Rīga: Latvijas Augstskola, 1921, 76 lpp.

Latvijas augstskolas organizācijas padomes 5. maija sēdē. Valdības Vēstnesis, 1920. gada 7. maijs, Nr. 104, 1. lpp.

Latvijas Augstskolas Dekānu Padomes sēžu protokoli, 1920. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 7. l., 85.–89. lp.

Latvijas Universitātes satversme. Valdības Vēstnesis, 1923. gada 28. marts, Nr. 66, 1.–3. lpp.

Latvijas Universitātes Dekānu padomes sēžu protokoli, 1923., 1925., 1927. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 8. l., 118.–119., 231.–239., 279.–280. lp.

Latvijas Universitātes Padomes sēžu protokoli, 1922., 1924. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 2. l., 23.–27., 179.–184. lp.

Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats. 1919.–1924. Rīga: Latvijas Universitātes izdevums, 1925, 83.–119., 176.–209., 221.–261. lpp.

Latvijas Universitātes Padomes sēžu protokoli, 1928., 1929. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 3. l., 125.–131., 196.–201. lp.

Latvijas Universitātes Padomes sēžu protokoli, 1936., 1938. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 5. l., 33.–39., 208.–217. lp.

Latvijas Universitātes Padomes sēžu protokoli, 1939. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 6. l., 37.–43., 134.–141. lp.

Baltiņš, M. Par privātdocenta statusu Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātes raksti. 653. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: Zinātne, 2003, 63.–79. lpp.

Rūsis, A. Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu nodaļa. Universitas, 1965, Nr. 16, 15.–24. lpp.

Baltiņš, M. Doktora grāda iegūšana Latvijas Universitātē (1923–1944): normatīvie dokumenti, iegūšanas kārtība, tradīcijas, vērtējums. Latvijā aizstāvētās doktora disertācijas (1923–1944). Rīga: Latvijas Universitāte, 2004, 9.–46. lpp.

Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. Pētera Kļaviņa priekšvārdi un rādītāji. ASV: Ramave, 2001, 257 lpp.

Adamovičs, L. Latvijas Universitāte. 1919.–1939. Latvijas Universitāte divdesmit gados. I daļa: Vēsturiskas un statistiskas ziņas par universitāti un viņas fakultātēm. 1919.–1939. Rīga: Latvijas Universitāte, 1939, 1.–99. lpp.

Studentu kalendārs 1938./1939. mācību gadam. Rīgā: LU Studentu padomes grāmatnīcas izdevums, 1938, 148 lpp.

Klaustiņš, G. Inženieru-zinātnieku netrūkst. Brīvā Zeme, 1937. gada 8. maijs, Nr. 102, 15. lpp.

Atbrīvotā zinātne. Studentu Avīze, 1941. gada 21. marts, Nr. 10, 1. lpp.

Treijs, B. Aug jauna zinātnieku paaudze. Cīņa, 1949. gada 15. maijs, Nr. 113, 4. lpp.

Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes protokoli, 1928.- 1939 LVVA 7427. f., 6. apr., 461. l., 599 lp.

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filosofijas fakultātes protokolu grāmata, 1922.–1938. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 363. l., 301 lp.

Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātes protokolu grāmatas, 1920.– 1939. g. LNA LVVA 7427. f., 6. apr., 442.–446. l., 599 lp.

Straubergs, K. Latvijas Universitāte 2. pasaules kara laikā. Universitas, 1963, Nr. 12, 12.–14. lpp.

Inveiss, J. H. Demokrātiskas autonomijas un akadēmiskās brīvības svētība inženieru izglītošanā. Technikas Apskats, 1959, Nr. 22, 4. –5. lpp.; Nr. 23. 13.–17. lpp.

Dunsdorfs, E. Patiesība un mīti par Latvijas Universitāti. Akadēmiskā Dzīve, 1959, Nr. 2, 15.–20. lpp.

Balabkins, N. Studentu nemieri. Universitas, 1972, Nr. 29, 23.–30. lpp.

Treijs, R. Ar godīgumu dzīvē un zinātnē. Tolaik un tagad. Prof. emeritus Benjamiņš Treijs [Intervija]. Latvijas Vēstnesis, 1999. gada, 30. aprīlis, Nr. 133.–135, 11. lpp.




DOI: 10.7250/IAV.2022.002

Refbacks

  • There are currently no refbacks.


Copyright (c) 2022 Māris Baltiņš

Creative Commons License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.