Rīgas Politehniskā Institūta absolvents, inženieris un sportists Mārtiņš Stabiņš

Ērika Lanka

Abstract


Raksta mērķis ir atklāt Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes (ASTF) absolventa (1972) Mārtiņa Stabiņa veikumu inženiera profesijā un augstos sasniegumus sportā, vairākkārt kļūstot par Latvijas čempionu vieglatlētikā, atklāt studentu ikdienu 20. Gadsimta 60.–70. gados. Par M. Stabiņa sportiskajiem sasniegumiem ir rakstīts, šajā pētījumā viņa panākumi apkopoti, kā arī atklāti līdz šim maz zināmi un nepopularizēti materiāli par viņa ģimeni, ikdienu, izaugsmi un interesēm. Tas ir pirmais plašākais pētījums par inženiera un sportista dzīves darbību septiņos gadu desmitos. Pētījumā izmantoti M. Stabiņa un autores personīgie arhīvi, Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums.

The aim of the article is to reveal the performance of Mārtiņš Stabiņš, a graduate of the Faculty of Automation and Computer Technology (1972; FACT) of Riga Polytechnic Institute (RPI), in the profession of engineer and high achievements in sports, becoming a Latvian champion in athletics several times, to reveal his daily life during his study years in the 1960s–1970s. Despite the fact that M. Stabiņš’ sports achievements have already described, this article summarizes his successes as well as reveals hitherto little-known and unpublished documents about his family, daily life, developments and interests. This is the first major research on the life of an engineer and athlete during seven decades. The resources used in the research are the personal archives of M. Stabiņš and of the author, documents of the National Archives of Latvia, and the collection of the National Library of Latvia.


Keywords:

Mārtiņš Stabiņš; Rīgas Politehniskais institūts; barjerskriešana

Full Text:

PDF

References


Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, 1925–1944. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 1998, 129. lpp.

Skolotājas Veronikas Stabiņas cenza lieta. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs 1632. f., 1. apr., 19881. l.

Ērikas Lankas intervija ar Mārtiņu Stabiņu 2020. gada 15. februārī. Ē. Lankas personīgais arhīvs.

Stradiņš, G. Noslēguma rekords. Vaduguns, 1963. gada 12. oktobris, Nr. 123, 4. lpp.

Vītola, A. Darbs un sports ar atpūtu mijās. Vaduguns, 1965. gada 14. augusts, Nr. 97, 3. lpp.

Barbans, U. 1970. gada labākie. Jaunais Inženieris, 1971. gada 7. janvāris, Nr. 17, 4. lpp.

Barbans, U. Gaidīsim labus rezultātus. Jaunais Inženieris, 1972. gada 27. janvāris, Nr. 19, 4. lpp.

Aiz Austrālijas krastiem. Austrālijas Latvietis, 1973. gada 6. jūlijs, Nr. 1184, 11. lpp.

Staģis, A. Latvijas barjerskrējēji: no Alslēbena līdz Olijaram. Rīga: autorizdevums, 2013, 182 lpp.

Pēdējā brīdī. Padomju Jaunatne, 1974. gada 23. augusts, Nr. 163, 3. lpp.

Rekords un meistars. Rīgas Balss, 1975. gada 30. maijs, Nr. 124, 8. lpp.

Šaicāne, I. Sports Ziemeļlatgalē: ceļš līdz Olimpiskajai medaļai. Gulbene: Vītola izdevn., 2016, 96.–97. lpp.

Mārtiņš Stabiņš Latvijas Vieglatlētikas savienība [tiešsaiste]. https://athletics.lv/lv/person/2494 [skatīts: 2020. gada 15. martā].

Āzens D., Keisels G., Kļaviņš A., Visockis, J. Volejbols Latvijā no saknēm līdz mūsdienām Rīga: Jumava, 2018, 223.–225. lpp.

Staģis, A. Latvijas vieglatlētikas vēsture: 1897–1944. Rīga: Jumava, 2016, 349 lpp.

Staģis, A. Latvijas vieglatlētikas vēsture: 1944–1991. Rīga: Jumava, 2017, 693 lpp.

Staģis, A. Latvijas vieglatlētikas vēsture: 1992–2018. Rīga, Jumava, 2018, 533 lpp.

Sūna, I. Ceļi, kurus izvēlamies. Jauno speciālistu sadale RPI. Rīgas Balss, 1972. gada 18. aprīlis, Nr. 91, 6. lpp.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. Rīga: RTU, 2007, 500. lpp.




DOI: 10.7250/IAV.2020.006

Refbacks

  • There are currently no refbacks.


Copyright (c) 2020 Ērika Lanka

Creative Commons License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.