Rīgas Politehniskā institūta inženieru nodaļas absolventa Mihaila Krivošapkina (1888–1943) dzīves gājums un profesionālā darbība
Abstract
Rīdzinieks, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Inženieru nodaļas absolvents (1914) Mihails Krivošapkins pēc studijām strādāja par inženieri Krievijā, kur būvēja elevatorus. No 1920. gada līdz izsūtīšanai uz Sibīriju 1941. gadā dzīvoja Rīgā un bija vairāku Latvijas tiltu projektu autors, strādāja par inženieri Rīgas būvvaldē, bija Rīgas domes deputāts (1925–1934). Darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās. Inženiera darbu turpina viņa pēcnācēji – mazbērni un mazmazbērni.
Rigan, the graduate of the Department of Engineering (1914) of Riga Polytechnic Institute (RPI) Mikhail Krivoshapkin, after studies worked as an engineer in Russia, where he built elevators. From 1920 until deportation to Siberia in 1941 he lived in Riga and was the author of several bridge projects in Latvia, worked as an engineer at Riga Construction Board, was a member of the Riga City Council (1925–1934). Worked in various public organizations. His engineer work is continued by his descendants – grandchildren and great-grandchildren.
Keywords: |
Mihails Krivošapkins; Rīgas Politehniskā institūta absolventi; Latvijas inženieri
|
Full Text: |
References
Jaunjelgavas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas laulību reģistrs, 1898. gads. Latvijas Nacionāla arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LNA LVVA) 232. f., 2. apr., 133. l., 14. lp.
Aleksandr, Mitropolit Rizhskij i vseja Latvii. Preosvjashhennejshij Aleksandr (Zakkis) – pervyj pravoslavnyj episkop-latish. Latvijskij pravoslavnyj hronograf. Vypusk 2. Riga 2016, str. 5–18.
Krivošapkinu ģimene (1898). 1. rindā no kreisās: Aleksandra (1886– 1955), Jevgeņja (1855–1942), Mihails (1888–1943), Dmitrijs (1844–1906), Nataļja (1892–1946); 2. rindā – Lidija (1878–1966), viņu radinieki, trīs brāļi Podprugini no Vologdas, Marija (1880–1968). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
M. Krivošapkina autobiogrāfija. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Tatjanas Upmanes (dzim. Šervinska) atmiņas. Šervinsku dzimtas arhīvs.
RPI studentu reģistrs. LNA LVVA 7175. f., 1. apr., 1908. l., 207. lp.
Russkij ezhegodnik na 1938 god, na 1939 god. Riga: 1937–1938, str. 70, 73.
M. Krivošapkins (1908). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
Krievu studentu korporācija «Fraternitas Arctica», 1908./1909. mācību gadā. No kreisās: Stepans Zaverņajevs (Степан Заверняев), Pjotrs Vinogradovs (Петр Виноградов), Mihails Krivošapkins, oldermanis Nikolajs fon Essens (Николай фон Эссен), Ivans Lasmans (Иван Лассман), Fridrihs Lēsmans (Фридрих Леесман). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
M. Krivošapkina autobiogrāfija. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
M. Krivošapkips strādā ar nivelieri Jaunpiebalgā (1911). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva. Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
Izraksts no M. Krivosapkina diploma. 1914. gads. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Ņina un Mihails Krivošapkini (1914). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
M. Krivošapkina autobiogrāfija. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Elevatora celtniecība Altatā (1916). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
M. Krivošapkina autobiogrāfija. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Ventspils. Pontona tilts [tiešsaiste]. https://www.europeana.eu/portal/de/record/92085/lnb_zl_07158.html [skatīts: 10.03.2019].
M. Krivošapkina autobiogrāfija. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Dzelzbetona tilta projekts pār Sarkandaugavas atteku. (20. gadsimta 20. gadi). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
Vospominanija arhitektora V. M. Shervinskovo. Pravoslavije v Latvii. Sbornik statej pod redakcijej A. V. Gavrilina. Riga: Filokalija, 2008, No 7, str. 112.
Pravoslavije v Latvii. Riga: Institut filosofii i sociologii LU, 2014, Nr. 2 (11), str. 117.
Iekarama tilta projekts pār Daugavu Rīgā. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Jumars. Beigtā «Libekas» tilta piemiņai. Pūcesspieģelis, 1924. gada 12. aprīlis, Nr. 15, 5. lpp.
Pontonu tilta būvniecība Rīgā (1931). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
Pontonu tilts Rīgā (20. gadsimta 30. gadi). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
M. Krivošapkina skolotāja cenza lieta. LNA LVVA, 1632. f., 1. apr., 10966. l., 7.–13. lp.
Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biogrāfiska arhīva apgāds, 1939, 270. lpp.
Skujenieks M. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas 1925. gadā. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1926, 156. lpp.
Skujenieks M. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas 1928. gadā. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1929, 154. lpp.
Skujenieks M. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas 1931. gadā. Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1932, 15. lpp.
Bulmerinks E. Rīgas Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanas 28./29. martā 1931. g. Rīga, 1931, 30.–31. lpp.
M. Krivošapkins (20. gadsimta 30. gadi). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
Latvijas krievu apvienības dokumenti. LNA LVVA 5645. f., 1. apr., 1.–8. l.
Russkij ezhegodnik na 1938 god. Riga, 1937, str. 47–80.
Coja S. Russkij institut universitetskih znanij v mezhvojennoj Latvii. Russkij mir v Latvii.Arabazhinskije kursi. Almanah. Vip. XXXII. Riga: izdanije onschestva Seminarium Hortus Humanitatis, 2013, str. 90–91, 151.
Krievu vingrošanas biedrības «Sokol» biedru saraksti. LNA LVVA, 3285. f., 1. apr. 32., 34. l.
Fjodors Šaļapins ar rīdziniekiem Krievu teātra draugu biedībā. 1. Rindā no kreisās: pirmais – M. Krivošapkins; ceturtais – F. Šaļapins (1934). Foto no Krivošapkinu dzimtas arhīva.
M. Krivošapkina autobiogrāfija. Krivošapkinu dzimtas arhīvs.
Vospominanija arhitektora V. M. Shervinskovo. Pravoslavije v Baltii. Riga: Institut filosofii i sociologii. Riga, 2014, № 2 (11). str. 121.
M. Krivošapkina lieta. LNA LVA, 1986. f., 2. apr., 8538. l., 31.–32. lp.
M. Krivošapkina lieta. LNA LVA, 1986. f., 2. apr., 8538. l., 22. lp.
Dokumenti par M. Krivošapkinu. LNA LVA, 1986. f., 2. apr., 8538. l., 2. lp.
DOI: 10.7250/IAV.2019.006
Refbacks
- There are currently no refbacks.
Copyright (c) 2019 Tatjana Feigmane, Liena Ivonna Šervinska
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.